www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Otīlija, Iveta
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Konstantīns Raudive (1909-1974)21.09.2004
konstantins raudive Pārsvarā pie mums viņš ir pazīstams kā Zentas Mauriņas vīrs un filozofs - literāts, bet ārpus Latvijas robežām joprojām tiek pētīti viņa psiholoģijas darbi un par tiem interesējas tādas iestādes kā Vatikāns un ārzemju specdienesti. Strādājot Upsalas universitātē, pēdējos desmit savas dzīves gadus viņš ir veicis interesantus eksperimentus - komunikācijas ar mirušajiem jeb mirušo balss ieraksti ar 5 metodēm (radiouztvērēju, telefonu utt.). Pateicoties viņam, pasaulē iegājies termins "Raudives balsis" (Raudive voices)

Raudive eksperimentā ierakstītās balsis iedala A, B un C grupās:
A – skaidri saklausāmas un neprasa īpašas papildu zināšanas, lai tās uztvertu.
B – balsis ir paātrinātas vai slikti dzirdamas un grūtāk identificējamas.
C - ļoti būtiski, pēc Raudives domām, skaņu fragmenti, kas satur balsis no garu pasaules vai ārpus cilvēka uztveres esošām sfērām.

Ar balss paraugiem un Konstantīna Raudives pētījumiem var iepazīties:

http://www.mdani.demon.co.uk/stunt/jun97s1.htm

http://www.rodiehr.de/a_21_malkhoff.htm

http://www.geocities.com/dannywilde1969/mysterydisguise.html

http://www.evp-voices.com/html/jurgenson.html 

(Atrasts internetā apraksts pa Konstantīna Raudives darbību (I.Šlāpins - lielākais Raudives balsu eksperts Latvijā)) Laikā no 1969. līdz 1972. gadam Raudive kļuva slavens un par viņa pētījumiem rakstīja prese, viņš tika aicināts uz TV un radio raidījumiem, taču nopietnu atbalstu no zinātnieku aprindām viņš neguva. Daudzajos eksperimentos ar novērotāju piedalīšanos neizdevās atklāt nekādus pierādījumus tīšai vai neapzinātai krāpšanai, taču nekļuva skaidrāks arī veids, kādā šīs balsis parādās magnetofona lentē. Parapsiholoģijas vēsturē ir zināmi dažāda veida eksperimenti ar mirušo balsīm, kas atskan spiritisku seansos (slavenākais no tiem - Leslijs Klints jau bērnībā nav varējis apmeklēt kinoteātrus, jo apkārt lidojošo garu balsis traucējušas blakussēdētājus). Atšķirībā no Raudives eksperimentiem, šīs balsis materializējās gaisā ar mēdija palīdzību, un tās dzirdēja visi klātesošie. Jau kopš teosofa un izgudrotāja Tomasa Edisona laikiem cilvēki ir mēģinājuši radīt ierīces, kas atvieglotu gariem viņu runas spējas.

Tiek uzskatīts, ka mirušajiem nepieciešams izmantot, kādu pastarpinātu enerģijas avotu, lai viņu balsis tiktu sadzirdētas - tā var būt garu izsaucēja iekšējā enerģija, elektroniska ierīce vai dzīvo cilvēku runas fragmenti. Par to pastarpināti liecina mirušo garu runas veids, kurš ir dīvains, lai neteiktu vairāk. Pirmkārt, viņi runā apmēram divreiz ātrāk par parastu cilvēku, vārdi ir saraustīti zilbēs un pakļauti neizprotamam ritmam. Raudive izsaka pieņēmumu, ka gari izmanto kaut kur atrastus jau gatavus valodas fragmentus, lai veidotu savu balsi. Tas atgādina paņēmienu, kādā raksta draudu vēstules - izgriežot no avīzēm jau gatavus vārdus, lai netiktu atpazīts rokraksts.

Garu balsis ir dažādas un identificējamas (piemēram, sieviešu balsis atšķiras no vīriešu balsīm), taču tās nav atpazīstamas kā dzīvo cilvēku balsis. Otrkārt, skaņa ir neskaidra, tās intensitāte ir dažāda, liela daļa šāda veida ierakstu ir praktiski neatšifrējami. Tas liecina par to, ka atšifrēto ierakstu saturs ir nejaušs, daudzi pārmet Raudivem pārlieku vērību - viņi šajos ierakstos neesot saklausījuši neko pārliecinošu. Treškārt, gari runā vienlaikus vairākās valodās - kā pierāda eksperimenti, valodu izvēle ir tieši atkarīga no ieraksta veicēja zināšanām. Raudives ierakstos mirušie gari runā latgaļu, latviešu, krievu, vācu, franku, spāņu, zviedru un krievu valodās, jaucot vārdus, galotnes, teikuma uzbūves principus. Savukārt grāmatas "Izlaušanās" izdevējs konstatē, ka viņa seansos gari runā skaidrā un pareizā angļu valodā.

Eksperimentu zinātniskumu traucē tas, ka cilvēks ar plašām valodu zināšanām var saklausīt vārdu tur, kur patiesībā ir tikai troksnis un otrādi. Ceturtkārt, rodas iespaids, ka runātāji steidzas vai ir tik slinki (vārgi?), ka cenšas iekļauties telegrammu lakoniskajā stilā. Lielākā daļa ierakstu ir viena, divu vai trīs vārdu teikumi. Piektkārt, ierakstītie izteikumi pārsteidz ar savu bezjēdzību, vai (kas vēl nepatīkamāk) trivialitāti. 80% gadījumu tie ir tikai apliecinājumi, ka tas vai cits gars ir te. Teikumu uzbūve ir kaut kas vidējs starp gadsimta sākuma dzeju un miegā nosapņotu atklāsmi. Atklājuma unikālais raksturs kontrastē ar iegūtās informācijas nesvariigumu. Ja tiešām tie ir mirušo cilvēku gari un Raudivem tiešām ir izdevies panākt kontaktu ar viņpasauli (ir savākti 72 000 ierakstu magnetofona lentās), tad diemžēl jāsecina, ka neko nozīmīgu šie gari mums nespēj pateikt. Sarūgtināts par to, ka viņa atklājumi nav tikuši pietiekami novērtēti, Raudive mirst 1974. gadā. Drīz pēc nāves Raudive atkal liek par sevi manīt - viņa balss atskan daudzu Eiropas parapsihologu dzīvokļos un magnetofonos - lenšu, kasešu un video formātā. Viņš iejaucas datoru un printeru darbībā. Viņa balss atskan no radio un televizoru skaļruņiem un dažiem kolēģiem beigu beigās viņš pat piezvana pa telefonu. Gars paliek dzīvs.


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv