Kabala nozīmē «mācības, kas saņemtas no tra­dīcijas», konkrēti, no mutvārdu tradīcijas un slepe­nām, mistiskām zināšanām, kuras netiek atklātas ie­dzīvotāju masām. Leģenda vēsta, ka Dievs mācījis ka-balu eņģeļu pulciņam, tie pēc krišanas savukārt mā­cījuši kabalu cilvēkiem, lai nodrošinātu cilvēkam at­pakaļceļu pie Dieva. Ādams nodeva kabalu Noasam, kurš to nodeva Ābrahāmam, kurš to aizveda uz Ēģip­ti, kur kabala sasniedza Mozu. Mozus to iekļāva Pen-tateiha pirmajās Četrās grāmatās, bet neiekļāva piek­tajā grāmatā. Viņš iepazīstināja 70 vecajos ar kabalu, un viņi turpināja tradīciju mutiski nodot kabalu nā­kamajām paaudzēm. Dāvids un Zālamans bija kabalas adepti. Pēdīgi šīs gudrības tika pierakstītas.

Kabala ir anonīmu autoru darbu kopojums. Galve­nie darbi ir Sefer Vezirah jeb Radīšanas grāmata un Zohar jeb Gaismas grāmata. Sefer Yezirah izcelsme attiecināma uz 8. gadsimtu. Tiek uzskatīts, ka Zoharu 13. gadsimtā sarakstījis Gvadalaharas Mozess de Leons Spānijā.

Kabalas misticisms jau sākotnē bija līdzīgs gnosticismam - arī priekšstati par maģiju, kosmoloģiju un eņģeļiem. Kabalā valda uzskats, ka Dievs ir gan imanents, gan transcendentāls; Dievs ir visas lietas - gan labas, gan ļaunas; visas lietas veido organizētu Visumu tā veselumā; burti un skaitļi ir atslēgas Visu­ma noslēpumu atminēšanai.

Dievs (En Soph vai Ain Soph) ir bezgalīgs un piepil­da Visumu. Dievs izstaro desmit eņģeļu un cilvēku emanācijas, ko sauc par sefīrām (sephiroth) un kas veido Dzīvības koku un pārstāv dievišķā aspektus. Dzīvības koks parāda dievišķā nonākšanu materiālajā pasaulē un rāda ceļu, pa kuru cilvēks, vēl dzīvs būdams, var pacelties dievišķajā. Katra sefira ir zināšanu apgūša­nas līmenis. Sefiras ir sakārtotas trijos trīsstūros, un pamatā atrodas desmitā sefīra. Trīsstūri simbolizē kā­du ķermeņa dalu: galvu, rokas un kājas; desmitā sefī­ra pārstāv reproduktīvos orgānus. Trijstūri sakārtoti trīs pīlāros - pa labi ir Žēlsirdība (vīrišķais princips), kreisajā pusē ir Bardzība vai sods (sievišķais princips) un vidū - Maigums, kas līdzsvaro abus iepriekšējos. Sefiru nosaukumi un aspekti ir sekojoši:

1. Kether - kronis
2. Chokmah - gudrība
3. Binah - saprātība
4. Chesed - žēlastība, mīlestība
5. Geburah - vara, stingrība
6. Tiphareth - godība
7. Netzach - uzvara
8. Hod - slava
9. Yesod - pamats
10. Malkuth - vara

Kosmoss iedalās četrās pasaulēs: Atziluh, arhetipu pasaule, no kuras atvasinātas visas izpausmes formas; Briah, radīšanas pasaule, kurā arhetipiskas idejas kļūst par modeļiem; Vetzirah, veidošanās pasaule, kurā izpaužas modeļi; Assiah, materiālā pasaule, plakne, kuru mēs uztveram ar fiziskajiem jutekļiem. Katru sefiru iedala četros nodalījumos, kuros darbojas čet­ras pasaules.

Sefīrās ietverts arī svētais Dieva vārds, kas ir ne­izzināms un neizrunājams. Bībele piedāvā dažādus aizvietotājvārdus, piemēram, Elohim un Adonai. Dieva vārds ir tetragramatons YHWH, ko parasti izrunā «Jahve» un, kas Bībelē parādās kā Jehova. Vārda YHWH četri burti atbilst četrām pasaulēm.

Kabalas maģiskais lietojums tika atzīts jau 13. gad­simtā. Renesanses laikā alķīmiķi un magi kabalas skaitļu un dievišķu vardu kombinācijas lietoja ritu­ālos un maģiskās formulās. Tetragramatons izraisīja lielu godbijību, jo tam piemita liela vara pār visām lietām Visumā, dēmonus ieskaitot. Sākot ar 15. gadsimta beigām, kabala tika saskaņota ar kristiešu mā­cībām, lai veidotu kristīgo jeb Rietumu kabalu, kuras proponenti apgalvoja, ka maģija un kabala pierāda Kristus dievišķīgumu. Netesheimas Agripa Heinrihs Korneliuss iekļāva kabalu savā De occulta philosophia (1531), tādējādi izraisot maldīgas asociācijas ar bur­vestībām. 16. gadsimtā kristiešu kabalā tika iestrādā­ti ari alķīmijas simboli.

Kabalas maģija parādās grimuāros un ietilpa daudzajās burvības, ko ciemu raganas piekopa ag­rākajos gadsimtos.

Daudzi ebreji skeptiski uzlūkojuši kabalu. Tās iz­pēte un analīze augstāko pakāpi sasniedza 19. gadsimtā un pēc tam mazinājās. Interesi par kabalu at­dzīvināja neebreju Rietumu okultisti, tādi kā Fransiss Barets, Elifāss Levi un Papus. To augstu vērtēja Zelta Ausmas hermētiskā ordeņa locekļi, to skaitā Semjuels Lidels Makgregors Meizerss, Elisters Kroulijs un A. E. Veits - viņus visus bija iespaidojusi kabala. Diona Fortuna nosaukusi ka­balu par «Rietumu jogu». Rietumu okultisti saistījuši kabalu ar taro un astroloģiju - mācītais vīrs Geršoms Šolems to apzīmējis par «augstāko šarlatānismu». Rie­tumu okultisma pētījumos lielākoties pastāv šādas aso­ciācijas.

Kabalas mācības sastopamas vairākās mūsdienu pa­gānu tradīcijās.

Rozmarija Ellena Gailija "Raganu & Burvju mākslas enciklopēdija"