Ir cilvēki, ar kuriem ir patīkami tikties atkal un atkal, jo zini, ka, ja cilvēks ir ko solījis, tad arī izpildīs. Solīja rotu meistars Daumants Kalniņš, ka būs radošās darbnīcas Ruckas muižas telpās - un ir! Teica, ka rīkos senās Latgales jubilejas pasākumus - un viss notiek! Pirmais solis jau ir veikts- sagaidot jubilejas gadu, Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība izdevusi viņa grāmatu The Latgalian Treasures" (Latgaļu dārgumi), pagaidām gan angļu valodā, bet grāmatu paredzēts izdot arī latviešu un krievu valodā. Par seno latgaļu mantojuma nozīmību jau vairākkārt stāstīts rotkaļa grāmatās.
Apgāds «Lietusdārzs» izdevis Elizabetes Kibleres-Rosas grāmatu «Aizejot» - sarunas par to, par ko grūti runāt.
Nāve vienmēr bijusi un ir biedējošs notikums, par kuru grūti runāt. Laika gaitā mainījies un mainās veids, kā ar to tikt galā. Visai netālā pagātnē, kad medicīna un veselības aprūpe bija daudz mazāk attīstītas, smagi slimam cilvēkam bieži nācās ciest lielas sāpes, toties viņš nāvei sagatavojās sev ierastajos apstākļos, savu tuvinieku vidū. Medicīnas izmeklējumiem un zālēm kļūstot arvien specifiskākiem, pacients parasti nokļūst slimnīcā, kur liela vērība tiek pievērsta viņa slimībai, bet nevaļas, neprasmes un neveiklības dēļ neviens nepainteresējas par viņa izjūtām.
Cilvēki
nereti tiek dalīti veiksmīgajos un neveiksmīgajos, parastajos un
izredzētajos. Bet kur ir šī robeža un kas to nosaka? Veiksme, tāpat kā laime,
ir slidens jēdziens. Vienam veiksme ir karjera un daudz
naudas, bet citam dzīves piepildījums slēpjas ģimenē. Turklāt vienā dzīves
brīdī tu vari būt veiksmīgs, bet jau nākamajā nē. Cilvēki ir dažādi un tajā pašā laikā vienādi,
jo mēs visi esam tikai cilvēki!
Par
dažādu cilvēku dzīvēm un laimes meklējumiem Latvijā kopš 28.februāra stāstīs
jauns, līdz šim vel nebijis žurnāls Intervija. Žurnālā varēsiet
izbaudīt interesantas un patiesas intervijas gan ar sabiedrībā populāriem, gan
mazāk zināmiem cilvēkiem, kas ar savu dzīvi iedvesmo, aizrauj vai vienkārši
liek paraudzīties uz pasauli citādi. Žurnāla intervijas ir balstītas uz
patiesām un nezūdošām vērtībām, kas pastāv jau ilgus gadus un ir īsta
gandarījuma pilnas dzīves pamatā.
Nepārdod sevi ne šodien, ne rīt Nepārdod sevi, lai cik grūti iet Nepārdod sevi par niecīgu algu Nepārdod sevi par milzīgu naudu Nepārdod vecākus, nepārdod bērnus Nepārdod radus, nepārdod draugus Nepārdod to, kas nepieder Tev Nepārdod, lai gūtu tik sev Nepārdod visdārgāko Nepārdod vistuvāko Pārdosi samaksa taisnīga būs Ne zeltā, bet mokās būs jāvada mūžs
Šis stāsts aizsākās 1954. gadā, kad doktors Džons Lilijs (Dr. John Lilly) nolēma eksperimentālā ceļā pārbaudīt, kas patiesībā notiek ar smadzenēm, ja uz tām netiek veikta ārēja iedarbība. Ja pa vestibulārā aparāta, dzirdes, video, taustes, utt. kanāliem vairs nepienāk informācija, ko tad dara smadzenes? Daudzi tajos laikos kaut kādu iemesla dēļ domāja, ka sekos sagruvums, un cilvēks vienkārši sajuks prātā, jo eksistencei tam tik tiešām nepieciešama ārējās informācijas plūsma. Starp citu, mūsdienās vēl ir teorētiķi, kuri aizvien tā uzskata, neskatoties uz to, ka pēdējo 50 gadu laikā eksperimentālā ceļā ir pierādīts pretējais.
Šovasar Latvijā jau desmito gadu notiks Introvertās mākslas festivāls AD LUCEM, kas savus cienītājus un ikvienu interesentu aicina uz unikāliem koncertiem un radošajām darbnīcām Rīgā un Vecgulbenes muižā no 5. līdz 10. jūlijam.
AD LUCEM Festivāls ir mākslas radīta telpa, kas sniedz patvērumu no ikdienas steigas un stresa miera un harmonijas oāze, kurā var ieklausīties skaņās, klusumā un sevī, sastapt ceļabiedrus un gūt iedvesmu. Introvertās mākslas festivāls AD LUCEM ir unikāls Latvijas un starptautiskā mērogā, sadarbībā ar izciliem māksliniekiem tas piedāvā augstvērtīgus koncertus, kuru raksturīgākā iezīme ir īpašais introvertās mākslas fenomens. Tas aicina ikvienu pievērsties savai iekšējai pasaulei, uzdot jautājumu par būtiskāko un atklāt sevī dabiski mītošo garīgumu.
Masaru Emoto ir nofotogrāfējis ūdens kristālus fonā skanot mūsu valsts himnai... iespaidīgi! Šīs 2 minūtes skatoties var sūtīt Gaismu, Tīrību un Mīlestību Latvijai
Floutings kā atbalstošs un stimulējošs līdzeklis spēcīgi iedarbojas vienlaicīgi uz vairākiem līmeņiem fizisko, emocionālo, intelektuālo un garīgo. Bet rodas pamatots jautājums, kā gan tik pasīva procedūra kā floutings, spēj izraisīt tik aktīvu labvēlīgu iedarbību? Šis jautājums ir nodarbinājis zinātniekus visā pasaulē jau no floutinga izgudrošanas brīža. Pētījumi floutinga laboratorijās joprojām turpinās, un pa šo laiku uzkrātie zinātniskie sasniegumi ir apkopoti vairākās atšķirīgās, taču savstarpēji saistītās teorijās, kuras izskaidro nenoliedzami apbrīnojamos floutinga ietekmes mehānismus.
E. Siliņš savā grāmatā Lielo patiesību meklējumi izsaka, manuprāt, ģeniālu tēzi liela patiesība ir tāda patiesība, kuras pretstats arī ir liela patiesība.
Pirmajā mirklī var šķist, ka kaut kas šeit nerīmējas kopā. Kā nu ne jēdziens patiess zināmā mērā asociējas ar jēdzienu pareizs. Pretstats pareizajam ir nepareizais. Vai tad ir iespējams, ka starp pareizo un nepareizo liekama vienlīdzības zīme?
Nē, nē! Tās ir muļķības! iesaucas mūsu domājošais prāts, kurš operē tikai melns balts kategorijās un nespēj aptvert apkārtējās pasaules daudzšķautņainību.
Rīgā durvis vērusi pirmā FLOATING UNIVERSE meditācijas istaba Baltijā. Tā piedāvā ikvienam baudīt bezsvara stāvokli un iepazīt efektīvāko mūsdienās zināmo dziļas meditācijas metodi floutingu.
Kas ir floutēšana?
Cilvēki dažādās kultūrās gadu simteņiem ir attīstījuši jogas un meditācijas prasmes, lai šķērsotu fizisko un mentālo fenomenu robežas, lai tādējādi pieredzētu apziņas pamatstāvokli, kurā nekas nenotiek. Tās ir visai sarežģītas metodes, kas prasa zināmu piepūli un gribasspēku. Bieži paiet pat vairāki gadi, pirms cilvēks spēj atslēgt prātu un baudīt iekšējo un ārējo klusumu.
Kopīgā darbā mēs varam palīdzēt daudziem bērniem, kuri, ik dienu, nonāk slimnīcās visā Latvijā. Aicinām arī Jūs, iesaistīties "Eurika" rīkotajā labdarības akcijā, un kopīgiem spēkiem palīdzēt ikvienam grūtībās nonākušajam!
Bēdu manu lielu bēdu, Es par bēdu nebēdāju. Liku bēdu zem akmeņa, Pāri gāju dziedādam.
Šī dziesma tiek dziedāta vai ik reizi, kad skandētas Dainas vai notiek sadziedāšanās kādā pasākumā. Mēģināsim ierakties teksta simboliskajā slāņainumā.
Es lūdzu tev, sāc ar mani un remdini manas dusmas, pasargā manu iecietību. Dod man spēku pār nezāli, dod rozi, kas nezāli noēno, dod rožu lauku, caur kura pinumiem nezāle atsakās līst.
Dod mieru manos laukos vispirms, lai izaug labība manos laukos vispirms, lai visi redz, ka mēs ēdam un dzeram to labāko, ko dod miers.
Kā mazā vai pieaugušā bērnā sākas SEVIS vai Patiesības meklējumi?
- Kad izej zvaigžņotā naktī bez vēja, pūce kliedz, cilvēciskas būtības guļ, viss izdzerts... sākas tādas skumjas, ka saproti - Tu esi puteklītis zvaigžņu ceļos uz cita, drusciņ lielāka puteklīša, ko sauc Zeme.
Jūrmalas dome ir izvirzījusi ultimātu jau leģendārajai Pasaku mājai "Undīne". Pilnībā izvākties apmēram 5 dienu laikā, vai arī pieņemt ārkārtīgi smagus finansiālus nosacījumus nomas līguma pagarināšanai.
"Undīne" ir unikāla vieta, kuras zaudēšana jūtami noplicinātu Latvijas kultūrvidi. Nemaz nerunājot par to, ka tādējādi sava vieta tiks atņemta sirdi un dvēseli tajā ieguldījušiem cilvēkiem. Būtībā visa teritorija, un it īpaši pati māja, ir vesels mākslas darbs, kas sastāv no neskaitāmiem mazākiem radošiem veikumiem, piepildītiem ar pozitīvu enerģiju un labestības auru.
Vecgada vakarā, 31.decembrī, būs iespējams novērot daļēju Mēness aptumsumu, informē Latvijas Astronomijas biedrība (LAB). Kā informēja LAB projektu vadītājs Mārtiņš Gills, daļējā Mēness aptumsuma laikā pilnmēness diska apakšējā daļā būs novērojams neliels, tumšs "robs", ko radīs Zemes ēna. Aptumsums sāksies plkst.20.53, bet noslēgsies plkst.21.53, bet vislabāk "robs" būs saskatāms ap plkst.21.23. Pārējā laikā tas nebūs pietiekami neliels, lai to labi saskatītu.
Latviski iznākusi Ervina Lāslo un Džūdas Karivanas grāmata KosMoss. Līdzradītāja ceļvedis vis-pasaulē.
"KosMoss. Līdzradītāja ceļvedis vis-pasaulē atzīta par vienu no mūslaiku neparastākajām un svarīgākajām grāmatām. Autoru skatījums uz Kosmosu kā hologrāfiski saistītu tīklu, ko ārpus matērijas, telpas un laika valstības vieno pirmatnējais informācijas lauks - Akašas lauks izskaidro daudzus paradoksus, kas pašlaik saistīti ar dažādām zinātnes nozarēm, kuras meklē tbildes uz pašiem būtiskākajiem pasaules uzbūves un cilvēka esības jautājumiem.
Šobrīd daudziem no mums un mūsu ģimenes locekļiem jeb tuvi stāvošiem cilvēkiem notiek būtiskas pārmaiņas. Cilvēki arvien vairāk jūtas apjukuši un nezin vairs uz ko var paļauties un kam uzticēties. Subjektīvi var rasties sajūta, ka zūd zeme un pamats zem kājām.
Tamdēļ šobrīd vēl svarīgāk kā jebkad agrāk ir nozīmīgi sajust un izprast kādi ir mūsu resursi, kā mēs varam atbalstīt paši sevi un rast stabilitāti sevī.
Deju Kustības Terapijas Nodarbība 26. septembrī -pieteikšanās līdz 23. Septembrim. Tālr. 27008784
Nekas neliecina, ka valstī būtu krīze, jo ārkārtas situācijās cilvēki mēdz arī atbilstoši rīkoties, bet pie mums viss notiek pa vecam politiķi neatlaidīgi turpina dzīt valsti postā, rūpējoties par diezin kā interesēm, tikai ne par Latvijas iedzīvotājiem, mediji turpina apdullināt savējos ar apmaksātu drazu, bet nerosina izprast, analizēt, domāt, rīkoties, bet parastie iedzīvotāji turpina snaust. Tie, kuri izmantojuši iespējas piesūkties, sūc, kamēr vien var līdz pēdējam...
Šis raks nebūt nav domāts kā nosodījums jeb apsūdzība. Drīzāk jau šis ir mēģinājums izprast iemeslus, kādēļ notiek tas, kas notiek. Es negribu mērot visu skolās notiekošo vardarbību un savstarpējo necieņu ar vienu mērauklu. Situācijas mēdz būt dažādas un arī iemesli var būt dažādi.
Savus novērojumus varu balstīt galvenokārt uz to, ko skolā esmu pieredzējis pats, būdams skolnieks, uz savu visai nelielo pieredzi darbā ar pusaudžiem, kā arī uz atziņām, kuras esmu guvis, kontaktējoties ar dažādu vecumu jauniešiem un pedagogiem.
Atbildot uz jautājumiem Bet kā tas ir iespējams!?, Vai tad mēs esam akli!?, un turpinot rakstā Vai Latvija izdzīvos? skarto tēmu par (pseido) demokrātiju, meklēsim skaidrojumu tam, kādēļ cilvēki labprātīgi atsakās domāt un kā demokrātijas aizsegā nesatricināmā mierā tiek sasniegti tie paši mērķi, ko sasniedza komunistiskā vai jebkura cita režīma elite.
Lekcija un meditatīvs koncerts ar indiešu instrumentiem sitāru, harmoniju un vijoli Mūzika, mantras un meditācija: - ceļš no skaņas uz klusumu Lekcija ar praktiskiem vingrinājumiem Lektore Valishtha Upmane, jogas skolotāja un meditācijas skolniece Šri Činmoja tradīcijā, meditatīvas mūzikas izpildītāja rietumu un austrumu stilā.
Vakara otrajā daļā: meditatīvs koncerts ar indiešu instrumentiem sitāru, harmoniju un vijoli. Piektdien, 25.aprīlī, plkst.19:00 RTU mazajā zālē Kaļķu ielā 1 Ieeja brīva
Ar ko atšķiras komunisms no demokrātijas? Pēc būtības ne ar ko daudz. Abās masu pārvaldīšanas formās ir valdošā elite, kas dzīvo zaļi, un tauta, kuras dzīves kvalitāte tiešā mērā atkarīga no vadoņu labvēlības. Vienā gadījumā neslēpta tiesību ierobežošana, otrā brīvības ilūzija. Abos gadījumos pūļa kontrolēšanai prasmīgi tiek pielietotas masu apziņas manipulācijas metodes. Ir labākas pseido-demokrātijas un sliktākas. Pie mums ir teicama pseido-demokrātija, kam nav nekāda sakara ar Sengrieķu demos un kratia.
Lomās: Kirils Martinsons, Kārlis Trencis, Harijs Avens, Reinholds Puriņš, Visvaldis Silenieks, Lidija Freimane, Maiga Grīnberga, Mirdza Šmithene, Kārlis Strāders, Kubilis Jānis Kubilis, Haralds Topsis, Kārlis Ozols, Arnolds Milbrets, Konrāds Kvēps, Viktors Gruziņš, Vera Selga, Kārlis Sebris, Ēriks Brītiņš, Velta Līne. Iestudējuma režisori Vera Baļuna un Žanis Katlaps. Mūzikas autors Arvīds Žilinskis.
Salavecis Boļeslavs sarunājas ar Ģirtu un ar vitālo dzīves baudītāju Apukšas Čakru. SB: - Sveiki Ģirts, sveiki, Apukšas Čakra kungs, kā pagāja vecais gads, ar kādām domām sagaidiet jauno? AČ: - Sveiks, salaveci, priecājos Tevi satikt! Vecais gads pagāja jautri, jautrs solās būt arī jaunais gads.
Neskaitāmi mistiķi, ezotēriķi, okultisti, spirituālisti (kā nu kurš no viņiem sevi sauc) jums ir gatavi aizrautīgi stāstīt par nemateriālo pasauli, par tās uzbūvi, īpašībām, likumsakarībām. Viņu valodā ir bagātīgs daudzums dažādu svešvārdu un sarežģītu apzīmējumu, kuru pareizo jēgu un nozīmi, visbiežāk saprot tikai viņi paši. Daži no viņiem, bez liekas kautrēšanās, zīmē pasaules dažādo līmeņu, sfēru, dimensiju attēlus un to savstarpējās mijiedarbības saites vai arī attēlo mūsu nemateriālās dvēseles shematisko uzbūvi, ja vien mūs tas interesē.
Saruna ar valodnieku, mūsu DAINU pētniekuMag. philol. Didjē Kalēnu (Didier Calin) ceturtdienas vakarā 2007. gada 1. novembrī plkst. 18.oo Rīgas Latviešu biedrības nama LĪGO ZĀLĒ
Didjē Kalēns ir bretonis, kurš zina daudz valodu, arī pavisam reti zināmās. Latviešu valoda viņu piesaistījusi tieši mūsu Dainu dēļ. Viņš tās intensīvi pētījis un arī maģistra grādu Berlīnes Brīvajā universitātē ieguvis tieši par Dainām.
Lūdzam iegādāties skolēnu zīmētas Ziemassvētku apsveikuma kartiņas un šādi atbalstīt Ziemassvētku labdarības akciju. http://www.eurika.lv/kartinas.html Par labdarības akcijā iegūtiem līdzekļiem šogad Bērnu Slimnīcas Reanimācijas nodaļai tiks dāvāta Mākslīgā plaušu ventilācijas iekārta. Tā veic elpošanas aizvietošanu mākslīgā veidā pieslēdzot pie sistēmas, lai spētu nodrošināt elpošanas atbalstu slimniekiem no zīdaiņu vecuma līdz pieaugušam pusaudzim.
...ir īpatnēji, ka mani aizskar darbīgu, atklātu, atdodošu ļaužu darbi, kuriem nav vienaldzīga bērnu dzīve Juglas neredzīgo internātvidusskolā. Vājredzīgie un neredzīgie bērni caur mūziku pasniedz sevi Eiropā, gūst lielas balvas, kaut gan tagad pašiem nav savas aktu zāles, nav sava rotaļu laukuma pagalmā! Redzi ar sirdi akcija, kura uzrunāja mani. Iebrukušos griestus skolas aktu zālē kopā mēs varam atjaunot. Uz šo brīdi jau ir saziedoti 10000Ls. Ir palicis viens solis, un Tu to vari! Līdz 20.oktobrim es Tevi aicinu sniegt savu artavu! Tu leposies ar to! 31.oktobrī Tu ienāksi skaistā vājredzīgu un neredzīgu bērnu aktu zālē. Tu redzēsi, un viņi to jutīs! Mums ir svarīgs katrs lats, jo ieguvēji būs šie bērni!
Runāšu par DAINĀM. Tās nākušas no senas aizvēstures un vēl aizvien ir latviešu tautas garīgo atziņu galvenais avots. Antons Rupainis arheolingvīnists ar pasaules vārdu, pētot dainu un vēdu izcelsmes laiku, ir nonācis pie atziņas, ka vēdas un dainas ir nākušas līdz mums no dziļas aizvēstures vismaz no aiz četriem ledus laikmetiem un tik pat veca un sena ir arī letu un baltu civilizācija. Dainas ir latviešu tautas dziesmas - mutvārdu kultūras mantojums dzejas formā. Vissenākais kādu atziņu veids vienmēr ir bijis greznais jeb dzejiskais. Kad tautas senāk runājušas par dievišķām lietām, tad tās vienmēr lietojušas grezno dziesmu valodu un atmetušas ikdienišķo.
Sanskrita valoda ir mirusi valoda, kas pielietota rakstībā vairākus tūktošus gadus atpakaļ pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Latviešu valoda pastāv joprojām.
Valodu var aplūkot dažādi.Ja uzklausītu tikai to, kā mūsu valodu vērtējuši un nievājuši okupanti un viņu pakalpiņi, tad var iebraukt dziļā purvā. Neviens neiebilst, ka lielo tautu pilsoņi lepojas ar savu valodu plašo pielietojumu, bet tas nedrīkst būt par iemeslu citu valodu noniecināšanai. Vēl jo vairāk tas nav jādara pašiem latviešiem.
BALTIJAS JŪRA ir mūsu kopīpašums. No Baltijas jūras ekoloģiskā stāvokļa ir atkarīga mūsu ikdienas dzīves kvalitāte un mūsu valstu ekonomiskā labklājība. Nesen tika prezentēts jauns liels projekts, kas ir iecerēts īstenot peļņas gūšanas uz vides aizsardzības rēķina nolūkā. Ziemeļu gāzes vada, kura realizēšanā ir iesaistītas gigantiskas Krievijas un Vācijas kompānijas, būvdarbi notiks veicot Baltijas jūras dibena spridzināšanas un rakšanas darbus visā 1200 km Baltijas jūras garumā no Ziemeļiem līdz Dienvidiem. Šī projekta sekas videi izraisa lielas raizes mums, jaunatnei, kura vēlas dzīvot pie tīras un drošas Baltijas jūras.
Reliģija parasti saistās ar ticību Dievam vai citām pārdabiskām būtnēm, ar nemirstības solījumiem utt. Reliģisks cilvēks (homo religiosus) ir tāds, kas mēģina dzīvot saskaņā ar šādu pārliecību un kam šīs zemes dzīve ir tikai pagaidu mājoklis vai pārejas stadija ceļā uz pilnīgāku eksistenci viņsaulē (kā tas ir kristietībā) vai nākamajā reinkarnācijas posmā (kā tas ir Austrumu reliģijās).
Aleksandrs ārstējas jau 1.5 gadus, bet diemžēl pēdējo 3 mēnešu laikā viņa veselības stāvoklis ir pasliktinājies slimība sākusi progresēt.
Aleksandram ir nopietna slimība kaulu vēzis (Juinga sarkoma).
Aleksandrs ir izgājis smagu ārstniecības kursu Maskavā, bet arī Maskavas speciālisti viņam vairs nevar palīdzēt, bet radinieki joprojām tic brīnumam un cer, ka Aleksandrs palīdzību varēs saņemt Vācijā.
Pagātnes izcilās personības un viņu dzīves stāsti arī ir jebkuras tautas vēstures daļa. Viena nozīmīga daļa no šīs vēstures mums ir bijusi liegta padomju okupācijas dēļ un atgūta pēc neatkarības atjaunošanas, bet ir varbūt kāda neliela, bet ne maznozīmīga daļa, kas arī atgūstot neatkarību kaut kā piemirsta. Tas attiecas arī ir uz tādu aspektu kā Latvijā pirmspadomju laikā dzīvojušie mistiķi, starp kuriem bija arī patiešām ļoti interesantas, pat unikālas personības. Un viens no tādiem ir pavisam kolorīta personība Kārlis Tenisons (kā budistu mūks iesvētītajā vārdā Vahindra). Baskājis Tenisons kā viņu vēl sauc, un arī viņš pats sevi kādreiz bija dēvējis.
Festivāls iecerēts kā pozitīvs atpūtas un jaunu zināšanu ieguves pasākums visai ģimenei,pie dabas, bez alkohola/tabakas u.c. kaitīgo vielu ietekmi uz to(festivāla teritorijā nevarēs ienest alkoholu/tabaku, tāpat to arīdzan nevarēs iegādāties. Šāda nostāja būtībā ir unikāla visā Latvijas festivālu vēsturē).
2007. gada 13.-15. jūlijs, Liepājas rajons, Embūtes pagasts, ''Tīreļi''
Herakla varoņdarbi un stāsts par Zelta Ābeli, Utters Pendragons un Karalis Artūrs, Lāču Krišus un malējas, ķīniešu zodiaks un daosu tradīcijas, Svētais Juris un Hildegarde no Bingenes, konkurences cīņa un sinerģija. Šis un tas par pūķiem, protams, būs saruna ne tikai par pūķiem. Bet nekādas nezināmas atklāsmes nesolām. Runāsim par visiem mums no bērnības labi zināmām lietām, par pasakām, kuras pasaka, un par mītiem, kuri min. Saruna nav monologs, saruna tā ir saruna. Šoreiz Undīnes aicināti parunāsim par pūķiem.
Sestdien, 3.martā plkst. 18:00 Pasaku mājā "Undīne" lekcija "Šis un tas par pūķiem" ar folkloras grupas "Pērlis" meiteņu klāt piedziedātām tautasdziesmām līdzdziedāšanai.
Sestdien, 24.februārī Rīgā, Akadēmijas laukumā 1 (ZA), 2.stāva zālē ārsta-reanimatologa Pētera Kļavas lekcija "Ezoterija kā zinātne Rietumu izpratnē". Lekcija notiek Antroposofiskās Garīgās Izglītības Centra mācību programmas ietvaros.
Tā nebūs akadēmiska lekcija. Tas būs tikai skatījums, ka katras reliģijas pamatā iespējams ir kaut kas senāks par reliģiju pašu.
Dzintara Viļņa Korna otrā lekcija Latviešu folklora un meditācija (jeb psihosomatiskās prakses latviešu folklorā) Undīnē notiks šosestdien, 16.decembrī 18.00.
Trešā lekcija paredzēta 20.janvārī, 18.00, tēma: Latvijas kultakmeņu un klinšu zīmējumu zīmes, to veidi, izplatība (un mazliet par kulta vietu morfoloģiju).
Sestdien, 30. decembrī 18.00 fiziķa un filosofa Daiņa Ozoliņa lekcija Mīts un simbols - ceļš ik katra cilvēka garīgajā attīstībā un apziņas paplašināšanā.
Lakoniskas, bet interesantas ziņas par skandināvu gaitām Latvijā un saskarsmi ar Latvijas iedzīvotājiem sniedz skandināvu rūnas un rūnakmeņi. Sākotnēji rūnas bijušas sakrālas zīmes, jo katrai rūnai ir savs noteikts skaidrojums, katra rūna simbolizē kādu noteiktu jēdzienu vai sfēru. Tas nozīmē, ka rūnas izgājušas vairākas attīstības stadijas, līdz apvienotas alfabētā jeb futhark. Nosaukums radies no pirmajām sešām zīmēm. Pirmais alfabēts jeb futhark sastāvēja no 24 zīmēm.
Būtu labi, ja ikviens gan skolotāji, gan skolēni un viņu vecāki, gan gluži vienkārši jebkurš no mums uz šo jautājumu varētu atbildēt pozitīvi. Mūsdienu straujais dzīves ritms, stress, pārslodze, nogurums...
Andris Ansis Špats, Dr. sc. ing., zemnieks, Dainis Ozoliņš, Mag. Phys., Solvita Lodiņa-Šķēle, skolotāja, mūziķe, Ģirts Ančevskis, Laima Landmane, Linda Lemhena, Zaiga Miķelsone Žurnāls "Psiholoģija Ģimenei un Skolai" (2/2006), www.progress.com.lv
Pēdējos gados Latvijā sāk kļūt populāras svētvietas, kurās atrodami vai nu neparasti akmeņi, koki, vai īpatnējas formas uzkalniņi, vai jūtama īpaša enerģija, strāvojums. Dažas no svētvietām ir dabas veidoti spēka centri, bet dažas ir cilvēku veidoti strukturējumi ar noteiktu mērķi un enerģiju. Latviešu senču garīgajā attīstībā svētvietām ir bijusi primārā loma, bet, kad 13.gs tika ieviesta Kristus mācība, celtas baznīcas seno svētvietu vietā, šī loma samazinājās un senās zināšanas lēnām izzuda. Mūsdienu sabiedrība arvien vairāk pievēršas svētvietu fenomenam, mēģinot vai nu restaurēt senās zināšanas, vai veidot jaunradi un tas rada arī noteiktas sekas.
Dainis Ozoliņš: Ja kas mani tiešām aizrauj, tad tie ir garīguma meklējumi. Sākumā tie bija neapzināti nodarbojos ar ūdenstūrismu un klaiņošanu pa pasauli, bet 70.gadu sākumā atnāca arī teorija iepazinos ar antroposofa Rūdolfa Šteinera un Nikolaja Rēriha darbiem.
Kādu laiciņu villojušies e-misterijā, debatētāji, RV pulcināti, 12. februārī satikās viesmīlīgajā Šķesteru krodziņā. Tikšanās mērķis noskaidrot, vai iespējams vienoties saskaņotai rīcībai cilvēkiem, kuri savos garīgajos meklējumos iet pa atšķirīgiem ceļiem. Tēma svētvietas.
Laiks pēc rudens saulgriežiem Latvijā izsenis saistījies ne tikai ar gada tumšās puses sākumu, ražas novākšanas nobeigumu, Dievaines laiku, kad jātur godā viss gaismas un dzīvības saglabāšanai, bet arī ar Jumi un apjumībām. Latviešu senču Jumja izcelsme meklējama ļoti tālā senatnē. Un to apliecina valodnieku atziņas par vārda «jumis» izcelsmi.
Jau 1858.gadā avīzē Mājas Viesis, tika publicēts Alunāna raksts Dievi un gari, kādus vecie latvieši citkārt cienījuši, kurā autors uzskaitīja ap divdesmit senlatviešiem piedēvētu dievību vārdus, kur līdz ar Sauli, Laimu, Mēnesi un Pērkonu atrodami arī fanatastiskie Anšlavs un Pramšāns, kā arī no senprūšu avotiem patapinātie Potrimps un Pakuls.
"Dievatziņa vēdās un dainās" apskata Latvijas gara mantojumu - dainas - no filosofiskā, garīgā un psiholoģiskā viedokļa, salīdzinot dainās pausto dzīvesziņu ar mācībām, ko lasām Indijas vēdās. Līdztekus dziļi filosofiskai vēdāntiskai interpretācijai, autore min daudz praktisku piemēru no ikdienas dzīves un bagātina savu analīzi ar citātiem no dažādām pasaules filosofiskām, garīgām un zinātniskām tradīcijām. Autore parāda, ka gan dainas, gan vēdas pauž universālu patiesību, taču ne dogmatiski, bet ļaujot klausītājam vai lasītājam būt brīvam savas dzīves jēgas izpratnē.
Rainis, ko literatūrā pazīstam vairāk kā dzejnieku un dramaturgu, arī prozā radījis nozīmīgas vērtības. Galvenokārt te jārunā par aforismiem, kuriem, kā īpašas izteiksmes veidam un filozofiskās prozas formai, Rainis sāk pievērsties emigrācijas laikā, un interese par tiem neatslābst līdz pat mūža beigām. Par to liecina viņa atstātās piezīmes un dienasgrāmatas. Raiņa arhīvā aforismu skaits sniedzas pāri pieciem simtiem. Īsos teicienos Rainis centies atsegt savu pasaules uzskatu. Tiem ir liela nozīme arī viņa personības atklāsē.
Pēteris Kļava vienmēr kaut kur steidzas. Šķiet, viņa dzīvi vislabāk raksturo vārds paspēt: lai tā būtu iedziļināšanās visdažādākajās tēmās TV raidījumā Šeit un tagad, vai nu pēkšņs pārsimt kilometru tāls lēciens smagi cietuša bērna dzīvības vārdā, vai arī mēģinājums izstiept savu garīgo apvārsni - sākot no tolteku, ēģiptiešu, tibetiešu,persiešu senajām zinībām. Viņam nav svešas arī modernās augstākās atziņas - pērn P.Kļava aizrautīgi runāja par Grabovoja mācību.
Igors Gorjainovs - cilvēks, kurš 21 gada vecumā pēc šāviena galvā izdzīvoja, atrodoties komā, satika ar savu Augstāko Skolotāju un atgriezās dzīvē, apveltīts ar neticami vērienīgām zināšanām par cilvēku, Visumu, Evolūciju. Atgriezās, skaidri apzinoties savu uzdevumu šajā dzīvē, lai to realizētu.
S/o Latvijas Dziednieku savienība savās rindās apvieno sertificētus dziedniekus no visas Latvijas. Kā norisinās dziednieku spēju pārbaude, un ko nozīmē sertificēts dziednieks, to lasiet Raimonda Sproģa sarunā ar Latvijas Dziednieku savienības sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju Anitu Zeltiņu.
Šī gada laikā esam izlikuši 160 rakstus no dažādiem informācijas avotiem, klāt nākušas sadaļas, nu jau kopskaitā par 8 un vienu brīvo tēmu. Pie rakstiem kopā ir jau vairāk kā 4500 komentāru, paldies aktīvajiem lasītājiem par atsaucību!
Zinu, ātrāk nekā miesa nonīkst gars, ja to katru dien nenodarbina, nespodrina, netrenē. Desmit baušļus esmu uzrakstījusi uz savas sirds tāfeles, zinādama, ka jauns ieskats jauna apņemšanās, stingrs lēmums var brīvi ievirzīt jaunās sliedēs.Neizšķiršanās samīda dvēseles dārzu. Diemžēl pareizas ieskats vēl nenozīmē pareizi izdarītu darbu, bet rīcības sākumā ir doma.
Vai rīkstīte un svārsts spēj darboties visu cilvēku rokās? Cilvēkus varam nosacīti iedalīt divās grupās. Tā pirmā grupa ir cilvēki, kuriem šīs spējas ir dotas no Dabas, tātad iedzimtas. Lai konstatētu starojumu, viņiem nav vajadzīga rīkstīte. Viņi šo starojumu spēj redzēt pat ar acīm, kā spīdošas vai tumšas joslas, kā migliņu. Šiem cilvēkiem arī atbildes reakcija ir iedzimta - parasti, kad viņi pieķeras rīkstītei, tā viņu rokās griežas.
Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu, Abus divi līdza lūdzu: No Dieviņa veselības, No Laimiņas laba mūža.
Lai īsteni izprastu to vareno cīņu, kas pirms tūkstoš gadiem iesākās starp mūsu seno dievestību un viņas apkarotājiem, nākas kaut arī īsu brītiņu aplūkot šīs dievestības saturu un viņas turētājus latviešus.
Ej, Laimiņa, tu pa priekšu, nes guntiņu rociņā, Lai kājiņas neiespēru asariņu peļķītē (LD 18813-5)
Liktenis laiku pa laikam mani saved kopā ar interesantiem cilvēkiem. Juris pie manis atnāca ar interesantiem dažādu krāsu akmeņiem zilganzaļiem, kas pārklāti ar glazūru, dzeltenīgi pelēkiem ar šūnveida struktūru un baltiem, kurus viņš sauca par baltajiem tirkīziem. Juris stāstīja, ka esot tos atradis Kvadrātā pēc viņa teiktā visenerģētiskākajā vietā Latvijā. Kvadrāts atrodas starp Piebalgas pakalniem mazas upītes ielejā. Kvadrāts enerģētiski ir saistīts ar Vidzemes viduspunktu, ar Zaubes Nemnaudu svētvietu un pēc Jura teiktā ar bijušo hetu valsti Anatolijas pussalā.
Vakar, 3. septembrī, pēc kurzemnieku uzaicinājuma kopā ar http://www.saulesjosta.lv/ apmeklējām interesantas vietas Kuldīgas un Talsu rajonā. Mums parādīja savdabīgu akmeni, uz kura virsmas var saskatīt Latvijas robežu kontūras un upes. Saistībā ar šo akmeni tika parādītas interesantas darbības ar svārstu un rīkstītēm.
Senie latvieši augstu turēja Mēness kultu. Senāk ievēroja un godāja ikkatru pilnā Mēness dienu. Atminēsimies, ka līdzīgi rīkojās gandrīz visas indoeiropiešu tautas. Katrā pilnmēnesī tika godāts savs dzīvnieks, augs vai dabā dominējošie procesi. Mūsu iezīmdienas senāk visticamāk svētītas pilnmēness laikā. Daudzie tautas ticējumi, kas saistīti ar šīm iezīmdienām, gūst pavisam savādāku jēgu, ja saprotam, ka šie vērojumi tapa pilnmēness laikā. Bez tam neviena dabas faktoru ietekme neizpaužas tīrā veidā, tie saistīti visai sarežģītā mijiedarbē...
Ar dziednieku Ziedoni Kārkliņu sarunājās Raimonds Sproģis
Tā ir ne tikai enerģētika, tā ir arī filozofija, zināmā mērā, dzīvesveids, no kura mēs esam daudzu gadsimtu laikā aizbīdīti prom, jo te nākušas daudz svešu varu un kultūru, kas nīcinājušas ārā mūsējo. Paldies Dievam, viss nav iznīcināts! Ja šī kultūra taps iznīcināta, mēs vairs kā latvieši nepastāvēsim. Paraudzīsim, kas ar daudzām lielām, senām tautām notika, kad tās pieņēma svešu kultūru...
Latvijā ir daudz zināmu svētvietu, katrā laikā parādās savas Topa svētvietas, piemēram Pokaiņi. Pēdējo gadu laikā parādījies piramīdu bums. Piramīdas ir maz pētīts dabas fenomens, kuru izcelšanās nav skaidra. Ap šīm vietām rodas problēmas sākas ažiotāža un "spiritiķu bari" metas baudīt jaunatklātās vietas enerģiju strāvojumus. Tas jau nebūtu nekas ļauns, bet šajās vietās aug kāda ļoti reta paparžu suga, kurai draud iznīcība. Tomēr ir ļaudis kam tas rūp, un lai šīs vietas saglabātu pat ir apsolījušies tur nespert kājas, lai neiznīcinātu dabas mantojumu un arī nesabojātu vietas auru kā tas ir noticis ar Pokaiņiem.
Fragments no Brastiņu Ernests darba"Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkarošana "
"Rīga, Labietis, 1936.g. "
Kristīgā teoloģijā kā zinātnē mūsu dienās valda vēsturiskā pētīšanas metode, kas nav patīkama dogmatiski nocietinātiem prātiem. Taču šīs metodes darbu neviens nevar apturēt un viņas atzinumus nav iespējams grozīt. Šī metode brīžam rāda kristīgās ticības izcelšanos, saturu un izplatīšanos citādā ainavā, nekā dažam labam kristietim to patiktos redzēt. Bet, kā jau sākumā minēts, nekad nav bijis vieglāk kā mūsu dienās noteikt kādas reliģijas būtību, jo mūsu vēstures un ģeogrāfijas zināšanas padarījušas pārskatāmas daudzas līdz tam tumšas lietas.
Šovasar tapis avangarda folkgrupas "Bišu gani" albums "Dzīvie dūmi".
Dziesmu pamatā ir Latvju dainas un to melodijas, taču tās ir izpildītas neierastā manierē un stilā. Kopā ar autentiskajiem tekstiem vienā un tajā pašā dziesmā skan arī dzejiski teksti, kuri it kā paskaidro, atklāj dainās atrodamos simbolus, tā rosinot klausītājus domāt līdzi un arī meklēt savas atziņas.
Viņu cienīja Rainis un Aspazija, kā dēlu mīlēja Anna Brigadiere, viņa skolotājs dzejā ir Jānis Poruks, teoloģijā Kārlis Kundziņš, folklorai pietuvina Ludis Bērziņš.
«Ceļinieki var pieklauvēt. Ceļinieki var pastāstīt par to, ka aiz tāliem tuksnešiem, aiz kalniem, aiz sniegiem nemitīgā kalpošanā dzīvo Lieli Gari. Ceļinieki neteiks, vai viņi bija Mājoklī. Ceļinieki neizrunās Brālības vārdu, bet katrs klausītājs sapratīs, par kādu zināšanu Centru ir runa. Labie sējēji iet pa pasauli, kad satricināta cilvēce. Cilvēki grib dzirdēt par Brālību, par Cietoksni. Ja viņi arī neizdzirdēs par nolikto, viņus tomēr stiprinās viena vēsts, ka ir dzīvs Zināšanu Cietoksnis. Sirds lotoss trīs no nolikto laiku tuvošanās. Par Brālības esamību priecājieties!»
Aprīļa sākumā Kocēnu pagasta padomē notika Latvijas rīkstnieku zintnieku brālības dibināšanas sapulce. Brālību būs pirmā rīkstniekus apvienojošā organizācija Latvijā.
Brālības valdes priekšsēdētājs, rīkstnieks un zemes spēka vietu pētnieks Totis (Jānis Neibergs), pastāstīja , ka Latvijas rīkstnieku zintnieku brālības nākotnes ieceres aptver rīkstniecības kā profesijas attīstību Latviju.
Mana profesionālā darbība un intereses vienmēr ir bijušas tīri intelektuālas. Jau kopš bērnības biju bērns, kam "viegla galva". Sākumā domāju studēt medicīnu, taču vēlāk sapratu, ka mani vairāk interesē atrast cēloņus, kāpēc cilvēks ir ļauns pret otru. Jau agrā bērnībā biju piedzīvojusi tādas traumatiskas situācijas, kas man lika secināt, ka lielākais ļaunums pasaulē cilvēkam nāk no cilvēka. Un man tolaik bija pārliecība, ka visas nebūšanas pasaulē varētu novērst, ja tikai mēs tās labāk saprastu. Tāpēc izvēlējos studēt psiholoģiju, jo tā man šķita intelektuāli visprasīgākā un līdz ar to - visinteresantākā.
Ojārs Rode, Drustu tautskolas «99 balti zirgi» direktors
Vai dažkārt kaut kam ziedota dzīve, dzīvība bieži vien nav saistāma ar nespēju aptvert savu sūtību, savus patiesos uzdevumus, neprasmi koncentrēt spēkus, lai izkļūtu no orbītas, kurā esi dzīves iemests, nespēju aptvert kopsakarības, patiesībā pat nespēja mīlēt ne sevi, ne citus un drīzāk ir mazdūšība, gļēvulība un nepavisam jau ne varonība?
Publicējam pagājušā gadsimta sākumā izdotās M.Nordena grāmatas Spiritisms ikdienas dzīvē fragmentu.
Cilvēku domām, pēc okultistu uzskatiem, ir reāls spēks. Tās var iedarboties pat uz materiālām lietām un veidot dzīves apstākļus. Labas pozitīvas un spēcīgas, tāpat kā sliktas, negatīvas domas dara attiecīgu iespaidu uz līdzcilvēkiem un cilvēku pašu. Kā to rāda piedzīvojumi, domu spēks spēlē lomu arī spiritiskā darbībā.
Latvijā uzejamas dažas vietas, kuras uzlūko par svētnīcām plašākā nozīmē. Pie tādām pieder Zilaiskalns Valmieras tuvumā. Kalnā augošajā birzē nedrīkstēja aiztikt ne zariņa. No plašas apkārtnes Jāņos kopā sanākdami, latvieši šai kalnā ziedoja saviem dieviem un gariem, dedzinādami Jāņu ugunis birzij blakām stāvošā kalniņā, no kura senāk tecējis svēts, dziedinošs ūdens.
Raksts "Vientulība" bija publicēts 1928.gadā žurnālā "Sfinkss".
Šajos fragmentos ir saglabātas visas oriģinālā izdevuma rakstības un stila īpatnības, arī tur, kur tās neatbilst mūsdienu latviešu valodā pieņemtajām normām.
Publicējam fragmentus no P.Līcītes raksta "Mūzika - okultā māksla?". Kas bija publicēts 1928.gadā žurnālā "Sfinkss".
Šajos fragmentos ir saglabātas visas oriģinālā izdevuma rakstības un stila īpatnības, arī tur, kur tās neatbilst mūsdienu latviešu valodā pieņemtajām normām.
«Slimniekiem, cik spēšu un pratīšu, es došu tikai labas pamācības, kas nestu svētību un nedarītu viņiem nedz netaisnību, nedz ļaunumu.» (No Hipokrāta zvēresta oriģinālā varianta.)
Pastāvīgi pieaugošajā tradicionālo un netradicionālo veselības aprūpes metožu klāstā orientēties kļūst arvien grūtāk. Ne visiem ir iespējams detalizēti iepazīties un zinātniski izvērtēt vienas vai otras metodes un tās praktizētāja plusus un mīnusus.
Pēdējā laikā Latvijā ir parādījušies visdažādākie mistisku zīmju pētnieki un zinātāji, kā arī visdažādākā veida guru par šiem jautājumiem. Būtu interesanti uzzināt viņu viedokli par vienu zīmju kompleksu, kas atrodas uz Vidzemes augstskolas pamatiem.
Ne Igaunijā, ne Lietuvā līdz šim klintīs nav atrastas šo zemju seno iedzīvotāju klintīs ieskrāpētās zīmes. Tagad populārs diskusiju objekts ir dažādi ar latviešu nacionālo identitāti saistīti jautājumi. Kāpēc gan viens no šādas identitātes aspektiem nevarētu būt mūsu senču zīmes, arī tās, kas ieskrāpētas klintīs?
Pārsvarā pie mums viņš ir pazīstams kā Zentas Mauriņas vīrs un filozofs - literāts, bet ārpus Latvijas robežām joprojām tiek pētīti viņa psiholoģijas darbi un par tiem interesējas tādas iestādes kā Vatikāns un ārzemju specdienesti. Strādājot Upsalas universitātē, pēdējos desmit savas dzīves gadus viņš ir veicis interesantus eksperimentus - komunikācijas ar mirušajiem jeb mirušo balss ieraksti ar 5 metodēm (radiouztvērēju, telefonu utt). Pateicoties viņam, pasaulē iegājies termins "Raudives balsis" (Raudive voices)